Ko mēs zinām par zobu higiēnas aizsākumu un attīstību dažādos laikmetos.
Pasaules vēsturē zināms, ka senie babilonieši un ēģiptieši jau 3500.g. p.m.ē. zobu tīrīšanai izmantoja tā dēvēto košļājamo kociņu no Salvadora persica zariem, to košļājot tik ilgi, kamēr tā šķiedras izskatījās kā neliela birstīte, kā arī tolaik šim kokam tika piedēvētas dziedinošas un antiseptiskas īpašības.
15. gs. beigās senajā Ķīnā zobu birstes tika izgatavotas no bambusa, piestiprinot tam meža cūku sariņus. Dažkārt šie sariņi bija pārāk cieti, tāpēc tika izmantoti arī zirga astes astri.
Senajā Ķīnā zobu pastas pamatsastāvdaļa bija sāls.
Pirmo reizi ziņas par zobu pastu un tās komponentiem parādījās aptuveni 1500. g.p.m.ē. Senājā Ēģiptē.
Zobu pastas pilnveidošanās bija attīstīta senajā Grieķijā un Romā. Grieķi visvairāk pievērsa uzmanību sava ķermeņa fiziskajam un ārējam skaistumam, arī smaidam.
Viduslaikos Eiropā vispopulārākais zobu tīrīšanas līdzeklis bija zobu pulveris, kura sastāvā bija rīvmaize.
Eiropā zobu tīrīšanai tika lietoti zobu bakstāmie no misiņa un sudraba. Neilona sariņu zobu birste tika izstrādāta 1938.gadā, drīz vien pēc neilona atklāšanas.
1853. gadā Džons Harris piedāvāja izmantot krītu kā abrazīvo zobu pastas komponentu. Šī paša gadsimta 60-jos gados S.S. White sāka ražot zobu pulveri un pastu saliekamā caurulē un cietās zobu ziepes.
1873. gadā kompānija „Colgate” piedāvāja ASV patērētājiem pirmo zobu pastu ar smaržu.