Košļāšana
Ja stomatoloģijā “noliekam malā“ iekaisuma procesus – kariess, gingivīts, periodontīts, periimplantīts, tad svarīgākais ir košļāšana.
Svarīgi, lai pacientam ir iespēja košļāt. Tā ir okluzāla funkcija. Šī funkcija bez simptomiem ir kārtībā.
Simptomi:
– grūti košļāt cietu, sīkstu;
– sāpes košļājot;
– sāpes deniņžokļu locītavā;
– sāpes atverot/aizverot muti;
– bruksisms (neapzināta zobu cieša sakošana).
(Prof. Dr. Slavicek )
Košļāšana veicina galvas smadzeņu funkciju aktivizēšanu. Mīksta pārtika noved pie košļāšanas funkciju samazināšanās un attiecīgi sensorās informācijas plūsma uz galvas smadzenēm samazinās, un rodas traucējumi telpiskajā atmiņā. Košļāšanas funkciju samazinājums vājina kognitīvās spējas. Vecākiem cilvēkiem var novērot – kur samazinās košļāšanas spējas, tur samazinās kognitīvās spējas un paaugstinās risks saslimt ar demenci.
(Journal of Oral Rehab 2008; 35;5; 324-336)
Telpiskā atmiņa (navigācijas atmiņa) ir kognitīvs process, kas ļauj cilvēkam atcerēties dažādas atrašanās vietas, kā arī telpiskās attiecības starp objektiem. Tas ļauj atcerēties, kur objekts atrodas attiecībā pret citu objektu, piemēram, kādam pārvietojoties pa pazīstamu pilsētu. Tiek uzskatīts, ka telpiskās atmiņas veidojas pēc tam, kad cilvēks jau ir apkopojis un apstrādājis maņu informāciju par viņu vai viņa vidi.
Telpiskā (navigācijas) atmiņa ir cieši saistīta ar epizodisko (notikumu) atmiņu.
(prof. Jurģis Šķilters)
Zinātniskajā literatūrā ir atrodami pētījumi, kas norāda uz ciešu saistību starp košļāšanas funkciju un galvas smadzeņu telpisko atmiņu.
Vecāko cilvēku populācijā, pacientiem ar bezzobu žokļiem, kuri protezēti ar totālajām jeb pilnajām zobu platēm, novērojama intrakraniālā asinsspiediena samazināšanās, kurai seko galvas smadzeņu rajonu aktivitātes samazināšanās.
(Experimental Gerontology 2020; 110942)
