Zināšanas par būtisko, izpratne, prakse, regularitāte, ieradums — tas viss ir par zobu higiēnu.
Mutes dobuma higiēnu negatīvi var ietekmēt medikamentu izraisītas blaknes. Siekalu daudzumu ieverojami samazina un / vai izmaina to konsistenci asinsspiedienu pazeminošie līdzekļi, urīndzenošie, nomierinošie (antidepresanti). Ķīmijterapija un staru terapija arī var samazināt siekalu daudzumu.
Astmas pacientu inhalatoros esošajos medikamentos ir liels curura saturs, kas negatīvi ietekmē zobu veselību. Tāpēc ieteicams pēc to lietošanas muti izskalot ar ūdeni.
Epilepsijas ārstēšanas medikamenti dažkārt veicina smaganu pietūkumu, kas nav saistits ar mīksto bakteriālo aplikumu.
Visbiežāk šīs iespējamās izmaiņas mutes dobumā ( smaganu asiņošana ) ir pusaudžiem vai grūtniecēm ,kas novērojams pie jau iepriekš esošas nepietiekamas mutes dobuma higiēnas.
Stresa līmenim paaugstinoties, ievērojami samazinās siekalu plūsma, mute kļūst sausāka (kserostomija). Tādejādi ir grūtāk notīrīt mīksto aplikumu, kas nenotīrīts ilgtermiņā mineralizējas un izveidojas zobakmens. Šajās situācijās mēdz rasties arī sūdzības par netīkamu elpu (halitoze).
Zobu tīrīšana ir rutīnas (ikdienas) nodarbe. Atrodoties ilgstošā stresa ietekmē, rutīnas nodarbes bieži tiek atstātas novārtā pavisam, atliktas uz kādu citu dienu vai veiktas ļoti virspusēji. Svarīgi ir to apzināties un savlaicīgi vērsties pēc palīdzības pie speciālista, neskatoties uz to, cik nesen ir bijusi iepriekšējā vizīte.
Pastāvīga vai periodiski esoša elpošana caur muti ievērojami pasliktina mutes dobuma higiēnu.
Patstāvīgi izvēlēti, tomēr konkrētai situācijai šobrīd nepiemēroti mutes dobuma kopšanas līdzekļi var nedot gaidīto rezultātu… tv reklamēja… man ieteica… draugi uzdāvināja… bija uz akcijas… man tā ir vieglāk… rada svaiguma sajūtu…