Miofunkcionālā prakse

2016. gada maijā, Latvijas zobu higiēnistu asociācijas rīkotajā konferencē, Dr. Līgas Timmermanes – Caunītes (zobārsts / osteopāts / miofunkcionālais speciālists) nolasītajā lekcijā pirmo reizi uzzināju par osteopātiju un miofunkcionālajiem traucējumiem. Šī lekcija ir pamats manai vēlmei izzināt mutes dobumā radušos izmaiņu cēloņus.
Tā paša gada rudenī piedalījos Dr. Berija Verlindena (Berry Verlinden, Nīderlande) zobārsta, implantologa vadītajā lekcijā. Tas radīja interesi par miofunkcionālo terapiju un tās praktizēšanu.
Pie Dr. Evijas Ekures (audiologopēds / miofunkcionālais terapeits, Pirmā miofunkcionālā klīnika) padziļināti apguvu praktisko daļu.

Novērojums

Regulāru profilaktisko apskašu laikā var novērot izmaiņas sakodienā un dažādas pazīmes, kas var norādīt uz iespējamiem miofunkcionālajiem traucējumiem. Pie šīm pazīmēm pieskaitāma īkšķa vai pirkstu sūkāšana, nagu graušana, pastāvīgi pavērta mute, ieradums elpot caur muti, mēles atrašanās mutes pamatnē miera stāvoklī, nepareiza (infantila) rīšana ietekmē zobu pozīciju un zobu loku harmonisku attīstību.

Kā tas izskatās mutē?
Vaļējs sakodiens priekšzobu rajonā
Vienpusējs vai abpusējs vaļējs sakodiens sānu rajonā
Vienpusējs vai abpusējs krusta sakodiens (99% cēlonis ir zemu stāvoša mēle)
Augstas, šauras aukslejas (V veidīgas nevis U (normā ))
Angle I maloklūzija ar lielu pārkodienu (pseido Angle II)
Angle I maloklūzija ar apgrieztām attiecībām frontālajā rajonā (pseido Angle III)
Ankilotiska zemmēles saitīte
Pietūkums auksleju rievās (mutes elpotājiem)
Nefizioloģiskie ieradumi:
Pirkstu, īkšķa vai ilgstoša knupja sūkāšana
Nepareiza rīšana (protruzīva, laterāla vai interdentāla)
Mutes elpošana (bieži kombinējas ar hipotonisku stāju)
Sejas grimases rijot (norāde uz interdentālu mēli)
Hroniski recidivējoši vidusauss iekaisumi (nepareizas rīšanas sekas)
Protruzīva šļupstēšana runājot
Sānu šļupstēšana runājot
Par miofunkcionālajiem traucējumiem ēdot var liecināt:
Čāpstināšana ēdot
Vēlme padzerties, ēdot sausāku pārtiku
Nevēlēšanās ēst cietāku, sīkstāku pārtiku
Sejas grimases rijot pārtiku

Oro — miofunkcionālā terapija (OMFT) ir:

Oro — miofunkcionālā terapija (OMFT) ir strukturēta vingrošanas terapija. Ar tās palīdzību tiek atjaunots traucēts līdzsvars muskuļu darbībā mutē un ap to. Kaitīgie mutes ieradumi, piemēram, īkšķa sūkāšana, nagu graušana, knupja vai pudelītes ilgstoša lietošana un elpošana caur muti, var traucēt līdzsvaru starp šiem muskuļiem. Tas izraisa nepareizu mēles pozīciju miera stāvoklī, nepareizu mēles kustību rīšanas laikā, kā arī daudzos gadījumos negatīvi ietekmē izrunu (neskaidra izruna, dažu skaņu iztrūkums, šļupstēšana).

Mēles miera pozīcija.

Mēles miera pozīcija ir novērojama brīdī vai laika posmā, kad cilvēks neēd un nerunā.

Šajā periodā mēle atrodas pacelta augšā pie aukslejām un ir kontaktā ar tām.

Pie šīs pozīcijas žokļi ir viegli atslābināti un starp tiem, ir neliela atstarpe 2 – 3 mm (zobi nesakļaujas cieši), lūpas ir aizvērtas!

Lūpu noslēgums

Lūpu noslēgums ir redzams kā viegli, bez piepūles sakļautas lūpas.
To ievēro arī tad, kad notiek ēdiena sakošļāšana un norīšana.
Arī esot miegā, lūpām jābūt aizvērtām.
Runāšanas laikā, veicot ieelpu, lūpas viegli sakļaujas un elpošana notiek vienīgi caur degunu.

Lūpu nenoslēgums ir pretējs, nelabvēlīgs faktors. To veicinošais faktors var būt knupīša un pudelītes ilgstoša lietošana. Pie šiem iemesliem vēl ir pieskaitāmi tā dēvētie kaitīgie mutes ieradumi kā īkšķa, pirkstu sūkāšana, nagu graušana, dažādu priekšmetu graušana, bāšana mutē, vaigu, lūpu košļāšana vai zīšana. Kā arī izveidojies ieradums elpot caur muti pēc ilgstošām iesnām.

Rīšana

(siekalas, dzēriens, sakošļāta pārtika)

Vidēji dienā cilvēks veic norīšanu 2000 reizes.
Norijot siekalas, dzērienus, labi sakošļātu barību, ir ļoti būtiski atcerēties par mēles miera pozīciju – mēle ir pacelta pie aukslejām. Arī tūlīt pēc norīšanas mēle paliek kontaktā ar aukslejām. Rīšanas laikā sānu zobi ir viegli sakļauti un kustība starp žokļiem nenotiek.
Izmainīta jeb infantila rīšana — kad mēle nepiekļaujas vai tikai daļēji piekļaujas aukslejām, tā ir novietojusies lejā uz mutes pamatnes, mēle var būt arī “ieslīdējusi” starp sānu zobiem vai starp priekšzobiem, veidojot vaļējo sakodienu sānu vai priekšzobu rajonā.

Zema mēles miera pozīcija un infantila rīšana var būt iemesls vairākām nelabvēlīgām izpausmēm cilvēka organismā.

Piemēram:

  • elpošana caur muti;
  • nepamatotas galvassāpes;
    nogurums dienas otrajā pusē;
  • viegla aizkaitināmība;
  • grūtības koncentrēties;
  • biežas iesnas;
  • hroniskas, ilgstoši nepārejošas iesnas;
  • sakodiena izmaiņas;
  • recidīvs pēc ortodontiskās ārstēšanas;
  • zobu nodilums (abrāzija);
  • bruksizms (zobu griešana);
  • zobu jutība;
  • paaugsināts vemšanas reflekss;
  • sāpes deniņžokļu locītavā;
  • sāpes vēderā;
  • stājas izmaiņas;
  • plakanā pēda ;
  • ausu iekaisumi;
  • ausu aizkrišana, džinkstēšana ausīs, dzirdes pasliktināšanās u.c.

Sazināmies!